Nekad sevi neuzskatīju par azartisku cilvēku. Darbā esmu grāmatvede, dzīvē — mierīga, nosvērta mamma diviem bērniem. Vienīgais azarts manā ikdienā bija reizēm uzminēt, kurā dienā atnāks alga ātrāk. Bet tad pienāca tas otrdienas vakars, kad bērni aizbrauca pie vecmāmiņas, vīrs bija komandējumā, un es paliku viena ar tukšu dzīvokli un pilnu ledusskapi bez vēlmes kaut ko gatavot.

Sēdēju uz dīvāna, ritināju telefonu un nejauši uzdūros reklāmai. Parasta reklāma, nekā īpaša. Bet tā man iemeta prātā domu — kāpēc gan ne? Es taču nekad neesmu mēģinājusi neko tādu. Visapkārt jau visi runā, ka mūsdienās to var darīt no mājām. Ierakstīju meklētājā lv casinos un sāku pētīt.

Sākumā likās, ka tur viss ir pārāk sarežģīti. Bonusu noteikumi, spēļu automāti, live dīleri… Esmu cilvēks, kam patīk kārtība, un šī visīte mani mazliet biedēja. Bet nu re — reģistrācija bija vienkāršāka, nekā gaidīju. Vajadzēja tikai e-pastu un pāris klikšķus. Iemaksāju minimālo summu, kādu atļāvos — divdesmit eiro. Sapratu, ka tas nav naudas pelnīšanas veids, bet gan izklaide, tāpēc jau iztērēju tikai to, ko būtu gatava tērēt kino vai kafejnīcā.

Pirmās spēles likās kā multene. Tie spilgtie simboli, skaņas, uzplaiksnījumi... Man bija grūti noticēt, ka tādas lietas var aizraut pieaugušus cilvēkus. Bet pēc desmit minūtēm es jau sapratu — tā var pavadīt stundu, nemanot, kā laiks skrien. Ne tāpēc, ka varētu laimēt, bet vienkārši tāpēc, ka spēlēšana ir kā mazs stāsts, ko tu izdomā pats. Katrs grieziens manī radīja savu mini notikumu.

Un tad notika tas, ko negaidīju. No nieka desmit centu likmes man iekrita trīs vienādi simboli, un mašīna sāka skanēt kā uguņošana. Es skatījos uz ekrānu un vispirms nesapratu — kas notiek? Summa uz displeja auga, mainījās, un pēc neilga brīža tur stāvēja sešdesmit astoņi eiro plusiņā. Manas rokas trīcēja, kad es to redzēju. Sešdesmit astoņi eiro no desmit centiem? Tas ir smieklīgi, bet tajā brīdī es jutos kā bērns, kurš atradis dāvanu zem egles.

Vakars turpinājās. Es pamēģināju vēl dažas spēles, kādu kāršu galdu, pat pasmējos pati par sevi, ka sāku runāt ar ekrānu. Nezinu, kāpēc, bet tajā vakarā man bija ļoti labs garastāvoklis. Es beidzu spēlēt jau pirmajā stundā, jo lielība nekad nav bijusi mana stiprā puse. Izņēmu savus sešdesmit eiro un atstāju dažus eiro, lai pamēģinātu vēl kaut ko mazu. Viss notika bez žēlošanās, bez kauna sajūtas.

Nākamajā dienā kolēģei pastāstīju par savu piedzīvojumu. Viņa smējās un sacīja, ka arī viņa dažreiz ieskatās lv casinos, kad vīrs skatās futbolu. Tā nav nekāda kauna, ja tu apzinies savas robežas. Vēlāk aptaujājos internetā par šo tēmu un sapratu, ka Latvijā tam visam ir stingra regula. Ir licencēti operatori, ir atbildīgas spēles rīki, ir iespēja ierobežot sevi, ja jūti, ka tas vairs nav jautri. Man tas likās ļoti pieauguši un pārdomāti.

Tā nu tagad mēdzos ieskatīties kādā spēlē reizi mēnesī, brīvdienās, kad gribu palutināt sevi ar kaut ko neikdienišķu. Nekad nesēžu ilgāk par pusstundu, nekad neiemaksāju vairāk par to, ko esmu izdomājusi jau iepriekš, un vienmēr atceros — tā ir tikai spēle, nevis dzīves jēga. Viena lieta, ko esmu sapratusi, — tev pašam jāzina, kad pietikt. Tas nav ne kāds slepens kods, ne grūts sasniegums. Vienkārši cilvēks pats nosaka, kad viņam ir labi.

Jau mēnesi vēlāk es atkal vienu vakaru pavadīju tā — ar kafiju, klusu mūziku un dažiem griezieniem. Šoreiz laimēju tikai piecus eiro, bet smaidīju tikpat plaši, jo man jau bija prieks par procesu. Bērni jautāja, kāpēc es smaidu tā vienatnē. Es atbildēju, ka vienkārši domāju kaut ko jauku. Un tas bija patiesība.

Zinu, ka ne visiem šāda izklaide ir piemērota. Dažiem tā kļūst par atkarību, un tas ir briesmīgi. Bet manai pieredzei bija pozitīva zīme — es atklāju, ka varu izmantot šo platformu kā nelielu bēgšanu no ikdienas, nezaudējot kontroli. Ja tu esi apzinīgs un godīgs ar sevi, viss nostrādās. Vienkārši pārliecinies, ka spēlē tikai to, ko esi gatavs zaudēt. Manā gadījumā pārsteigums bija tas, ka es nezaudēju, bet gan ieguvu pozitīvu pieredzi, par kuru varu pastāstīt citiem. Interesanti, kā dažreiz dzīvē vismazāk gaidītā lieta iemāca visvairāk.